Tāda savāda sajūta, kad tu redzi - džeks ar tevi runājot skatās uz tavām lūpām. Pirmkārt, sajūties kārdinoša un tas pavisam noteikti nāk par labu tavai pašapziņai. Un nemaz nerunājot par kārtējo sagadīšanos, ka katru reto reizi, kad iegriežos universitātē, gadās uzskriet virsū tieši tam pašam cilvēkam. Un tad pavīd atmiņā kādas romantiskas ainiņas no lētiem seriāliem, kur divi tikko satikušies cilvēki pēkšņi krīt viens otra apskāvienos un sāk skūpstīties. Pavisam interesanta sajūta. Un kad vēl saproti - ka tagad visas tādas sapņainās ainiņas vairs nemaz nav aizliegto sarakstā un kādreiz varētu arī rīkoties pavisam impulsīvi, neko nedomājot, jo tu taču esi brīva meitene :)
Un vispār - šodien pa ilgiem laikiem jūtos labi tāpat kā ir. Neskatoties uz to, ko gribētu, ko nevaru dabūt, kas vēl jāpaspēj izdarīt. Viss ir iespējams un man būs viss, ko vien vēlēšos!
(Ah, kā es sevi mīlu :D)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru