Guardian angel

Season 3 - episode 8. Nevaru beigt raudāt. Vai tiešām tas sagaida arī mani? Vai arī manu dzīvi tik ļoti sāks pārņemt tikai darbs un darbs, līdz Ziemassvētkos atkal sapratīšu, ka esmu pilnīgi viena (jo tas laikam ir vienīgais laiks, ko nepavadu ar kolēģiem) un beigšu savu dzīvi nožēlojami? Kāpēc gan tāpat kā filmās dzīvē pie mums nevarētu atnākt Sargeņģelis un parādīt to, ko citi domā, kā varētu būt pēc gadiem, un ja tā turpināsies, liktu saprast, ka tev stipri jāmainās? Jo bez Sargeņģeļa ir tik grūti saprast, kā pareizāk, uz kuru pusi nosliekties, ko gan domā citi, kas notiks, ja tā turpināsies.... Nav godīgi... Es zinu, ka mūs visus kāds pieskata no augšas, rūpējas par mums un daudzas reizes esmu izjutusi to, kā man palīdzējis mans Sargeņģelis. Bet tas ir viss? Kā gan lai es saprotu ko darīt tālāk? Dzīvē diemžēl tā nenotiek, ka atlido pie mums eņģelis un dzīves svarīgākie momenti nozib acu priekšā un viss turpmākais kļūst skaidrs. Es negribu attapties vēl pēc 20 gadiem un saprast, ka man vajadzēja saņemties un darīt ko citādāk. Lai gan es neko nenožēloju, kas noticis un vienmēr esmu ticējusi, ka ja jau tam lemts notikt, tad tā arī notiks, pirmo reizi pa ilgiem laikiem iedomājos - un ja nu es to palaižu garām? Ja nu es apzināti uzgriežu savai laimei muguru, tādējādi liedzot sev tik daudzus prieka un laimes pilnus brīžus? Ak, kur gan tu esi, mans Sargeņģel... Cik ļoti gribētos ar tevi parunāt.