Mīļo Ziemassvētku vecīt!
Esi pārsteigts, ka beidzot pienākusi vēstule arī no manis? Jā, tā nu tas ir - agrāk neesmu Tev rakstījusi, ceru, ka neesi par to apvainojies. Vienkārši... Neesmu bijusi no tiem bērniem, kas ir dīkuši pēc bārbiju lellēm, stilīgām ziemas slēpēm, jauniem datoriem vai telefoniem, vai vēl sazin pēc kā.Manas vēlēšanās parasti ir ļoti abstraktas. Piemēram, es zinu, ka Tu esi pietiekami aizņemts, lai nevarētu atbraukt, paņemt mani aiz rokas un kopīgi pastaigāties pa Skrundas un Kuldīgas vecajām medību vietām. Tāpat nevaru Tev prasīt braucienu uz jūru, Igauniju vai lidojumu uz Itāliju (tam parasti domāti mīļākie vai vecāki). Zinu arī, ka manu vēlēšanos par kāzām Tu tā īsti nevari piepildīt, jo Tev taču ir pašam sava Klausa kundze (taču varbūt izdodas kādam par to klusi pačukstēt priekšā un uzdāvināt kādu mājienu?).
Šis gads gan ir izdevies tāds ļoti interesants. Mana mūža karstākā vēlēšanās ir piepildījusies. Tur gan droši vien ir ne tikai Tavs pirksts - esat strādājuši kopā ar Lieldienu zaķi, Zobu feju, iesaistījuši visu elfu komandu un vēl sazin ko pasaukuši palīgos. Nu ko - es nespēju vien beigt pateikties par to. Beidzot arī esmu noticējusi tam, ka brīnumi eksistē.
Zinu, ka patiesībā esmu to pelnījusi. Esmu visu gadu cītīgi strādājusi un centusies labi uzvesties (protams, ne vienmēr tas ir izdevies). Runa jau nav tikai par darbu vien, bet gan esmu strādājusi arī pie sevis, vasarā pierādīju, kādus attālumus esmu spējīga veikt ar velosipēdu, esmu mainījusi savu attieksmi daudzos jautājumos un visvairāk strādāju pie savām attiecībām ar Lielisko. Un, kā jau redzi, es neesmu padevusies! Tāpēc, ja nu tomēr izdomā man šogad vēl ko uzdāvināt, tad te būs neliels ieskats idejām :)
Lai Tev veicas darbiņos un uz tikšanos nākamgad!