"Domāju, ka reklāma ir smieklīga no sākuma līdz beigām. Tu ar neiedomājami nopietnu sejas izteiksmi runā par tomātu biezeni... Uzņēmuma mārketinga viceprezidents un reklāmas aģentūru radošie prāti svinīgām sejām sēž pie gariem, lakotiem galdiem un spriež, cik sabiedrībai ārprātīgi nepieciešams tieši šāds šokolādes batoniņš vai tādi pelmeņi... Kopumā – līdzko cilvēks piedzimst, viņš jau automātiski ir smieklīgs un visu pārējo mūžu tikai turpina kļūt smieklīgāks. Pasaulē atbildīgākie lēmumi tiek pieņemti vai nu smagā reibumā, vai vieglā plānprātībā."
"Bet ar Dievu... Domāju, ka viņam ir brīnišķīga humora izjūta, samērā nešpetna, jo tieši tad, kad tu pīpē visresnāko cigāru un visskaļāk plāties ar panākumiem, viņš nospiež sarkano pogu, un tev uzkrīt klavieres uz galvas... Citādi ar viņu runāties ir interesanti. Tas gan nenozīmē, ka es vienmēr viņu klausu. Es regulāri savāru visādas ziepes, un pēc tam runājamies –kam tas bija vajadzīgs. Tad es nosolos – no šitā gan mācīšos... Bet, tā kā cilvēks ir ne tikai smieklīgs, bet arī vājš, absolūti iracionāls... vārdu sakot, pēc tam mums atkal jārunājas."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru