Vakardienas Damien Rice jau ir aizmirsies pilnībā :) Piedāvājos restaurēt vienu saskrāpētu disku un iesāku meklēt visādas latviešu vecās dziesmas, ak – atlika tikai saņemties un nospiest Play, kad mana oma jau ir izmainījusies un visas neatrisinātās lietas aizmirsušās. „Kad bērziem pirmās lapas plauks...” „Nāc pie manis rudais runci...” „Jā, jā, jā, trīs dēlus došu...” „Iedzersim pa piņģerotam...” „Redz, kur melnā pantera” „Kam tev vajadzēja projām skriet” Jāaa :) Un, protams, pa vidam arī „Es nevaru būt balts un tas nav iespējams” :D Ko tik neizklausījos! Tādos brīžos es laikam esmu laimīga, ka esmu Latvijā un ka esmu latviete. Lai kā es varbūt sajūsminātos par Metallicas dziesmām, kā dziedātu līdzi Aerosmith, Billie Joel, Michael Jackson u.tml mūziķu daiļradei, tomēr dziesmām latviešu valodā ir īpaša aura, pavisam citas emocijas. Ir tāda sajūta, ka Tev ir
aizmugure, spēcīga un interesanta pagātne. Īpaši tieši vecajiem gabaliem, nevis visādiem jaunajiem
censoņiem, kam īsti nesanāk. Tas, kas šobrīd notiek mūsu valstī, jau ir kas pavisam cits un to tēmu labāk nekustināt. Katrā ziņā, šobrīd tiešām jūtos laimīga, ka esmu šajā zemē, kur man apkārt runā saprotamā valodā, kur pavisam drīz tiks tecinātas bērzu sulas, kur būs apkārt tik daudz zaļuma un prieka. Paldies Gi4, ka man to atgādināji, daudzas labas latviešu dziesmas nemaz nezināju un daudzas biju piemir
susi.
Vakardienas Damien Rice jau ir aizmirsies pilnībā :) Piedāvājos restaurēt vienu saskrāpētu disku un iesāku meklēt visādas latviešu vecās dziesmas, ak – atlika tikai saņemties un nospiest Play, kad mana oma jau ir izmainījusies un visas neatrisinātās lietas aizmirsušās. „Kad bērziem pirmās lapas plauks...” „Nāc pie manis rudais runci...” „Jā, jā, jā, trīs dēlus došu...” „Iedzersim pa piņģerotam...” „Redz, kur melnā pantera” „Kam tev vajadzēja projām skriet” Jāaa :) Un, protams, pa vidam arī „Es nevaru būt balts un tas nav iespējams” :D Ko tik neizklausījos! Tādos brīžos es laikam esmu laimīga, ka esmu Latvijā un ka esmu latviete. Lai kā es varbūt sajūsminātos par Metallicas dziesmām, kā dziedātu līdzi Aerosmith, Billie Joel, Michael Jackson u.tml mūziķu daiļradei, tomēr dziesmām latviešu valodā ir īpaša aura, pavisam citas emocijas. Ir tāda sajūta, ka Tev ir aizmugure, spēcīga un interesanta pagātne. Īpaši tieši vecajiem gabaliem, nevis visādiem jaunajiem censoņiem, kam īsti nesanāk. Tas, kas šobrīd notiek mūsu valstī, jau ir kas pavisam cits un to tēmu labāk nekustināt. Katrā ziņā, šobrīd tiešām jūtos laimīga, ka esmu šajā zemē, kur man apkārt runā saprotamā valodā, kur pavisam drīz tiks tecinātas bērzu sulas, kur būs apkārt tik daudz zaļuma un prieka. Paldies Gi4, ka man to atgādināji, daudzas labas latviešu dziesmas nemaz nezināju un daudzas biju piemir
susi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru