jo tie taču ir bērni. Bet pats labākais, ka šis vārds NEDRĪKST tieši tāpat iedarbojas arī uz pieaugušajiem. Šajā vārdā laikam ir kāda maģija – pateiksi nedrīkst, pilnīgi noteikti būs tas jādabū. Kas gan tas ir, kas pat saprātīgam cilvēkam liek kādam kaut ko pierādīt sakot – „Ha, redz, ka var gan tā!” ? Tieši tāpat kā liktens ar mums sāk spēlēties, ja pasakām kaut ko, kas sākas ar vārdiem „ES NEKAD...”. Var jau būt, ka esmu palikusi riebīga, bet es tomēr pēdējā laikā pieturos pie frāzes:„JA NEDRĪKST, BET STIPRI GRIBAS, TAD TOMĒR DRĪKST...”
Mani vairs neuztrauc kaut kādas morāles normas, sabiedrības viedoklis, kaut kas, kā tam būtu jābūt un visādi noteikumi. Klausos dziesmas un viss, ko es dzirdu ir: „Lai sapņi lido”, „Lai kur tu ietu, savam sapnim ir vienmēr jāseko”, „Dari tā, kā sirds tev liek”, „Nemelo sev” u.tml. Protams, es dzirdu tikai to, ko gribu dzirdēt, bet mēs taču „katrs pats esam savas laimes kalējs”, „dzīvojam taču tikai vienreiz” un „kļūdīties nav iespējams”. Man šķiet, ka dzīve ir pārāk īsa, lai mēģinātu tajā likt ielāpus tur, kur nav vērts, kā arī vēl uztraukties par kāda cita cilvēka laimi. Egoiste? Da sauciet mani kā vien ienāk prātā... Esmu nokaitināta, gribu beidzot būt laimīga un par to nejusties vainīga! In the way I LIKE and in the way I WANT with those WHO I want!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru