svētdiena, 2014. gada 26. janvāris

Mīlestības nekad nebūs par daudz

Nesen viena gudra sieviete teica: "Visas sabiedrības problēmas rodas no mīlestības trūkuma." Toreiz runājām par neiejūtību slimnīcas personāla vidū. Par pavisam elementāru aizdomāšanos par niansēm, kas bieži vien ir tik būtiskas. Bet šis teikums man joprojām skan galvā.
Ne velti ir tik daudz dziesmu un filmu par mīlestību. Jo tā skar visus! Tie, kas ir iemīlējušies, skatīsies caur savām rozā brillēm, smaidīs un mās ar galvu romantisko filmu laikā, piespiežoties ciešāk savam sirdsāķītim, toties tie, kam sirds alkst pēc mīlestības, skatīsies un skaļā balsī raudās pret Mēnesi, cik ļoti viņiem šādu momentu pietrūkst dzīvē. Protams, ir vēl trešā daļa, kas cenšas ignorēt visu, kas saistīts ar romantiku un mīlestību, kas tikai skaļi purpinās par jauniešu muļķumu un naivumu. Bet tie patiesībā pieder pie tās pašas kategorijas, kuriem dzīvē mīlestības ir bijis daudz par maz.
Tik daudzi cilvēki burtiski kliedz pēc mīlestības, bet paliek nesadzirdēti. Citi veiksmīgi slēpjas aiz smaidu un jautrības maskas, kamēr apskatot to mūzikas sarakstu, redzamas vienas vienīgas balādes, kas visas emocijas rauj ārā jau pēc pirmās nots. Un kliedziens vien baisi atbalsojas tukšumā... Tie, kas reiz dzirdējuši šo kliedzienu, to nekad nespēs aizmirst. Nav skarbākas skaņas pasaulē.
Kas man šķiet pats pārsteidzošākais visā - ka mīlestību pret pretējo dzimumu, nevar kompensēt ne ar ko citu. Lai cik daudz mīlestības mēs saņemtu no apkārtējiem, no mammas, no draugiem, radiem, bērniem - ja attiecībās iestājies sasalums, nekas, pilnīgi nekas nespēj to kompensēt. Ne arī mīlestība pret dabu un mūziku. Dažiem no malas varbūt izskatās, ka šīm cilvēkam taču mīlestības pat par daudz, bet tomēr, tomēr pietrūkst tās īpašās dzirkstelītes. Pavisam maza, it kā niecīga sirds daļiņa ir sarāvusies melna, bet tieši tā sāp tik ļoti, ka pat miljons bērnu smaidu to nespēj dziedēt. Cik gan tālu jābūt novestam cilvēkam, lai tas atzītos, ka spētu iemīlēties pirmajā pretīm nācējā?


Tik ļoti gribētos, lai tie, kas mīl - neklusētu! Lai tie, kas alkst - nebaidītos pieskarties! Lai tie, kas skumst - nekavētos piezvanīt! Lai tie, kas izvairās - satiktos! Tik ļoti, ļoti... lai divas sirdis saplūstu vienā.

1 komentārs:

  1. Lasot šo, man ir sajūta, ka to esmu rakstījusi es, vai arī tas ir rakstīts par mani...Noraksturotas manas sajūtas...

    AtbildētDzēst