Daudzi kinomāni jau zina, kas ir filma Trūmena šovs. Vīrietis jau pieaugušā vecumā pēkšņi uzzina, ka visa viņa dzīve ir viens vienīgs TV shows. Viss ir iestudēts un viņš visu laiku ticis filmēts.
Vai arī Tev ir bijusi sajūta, ka atrodies uz skatuves un viss, kas notiek, ir režisoru un scenāristu jau paredzēts?
Varbūt ne gluži tā, bet ļoti līdzīga sajūta mani piemeklē ik pa laikam. Man liekas, ka es tieku vērota no malas. Man uzliek visdažādākos pārbaudījumus un tad skatās, kā es ar to tikšu galā. Pārbīda cilvēkus manā dzīvē kā šaha figuriņas un gaida manu nākamo gājienu. Un tad, kad pienāks kritiskais brīdis, kad man gribēsies kliegt - NĒ, ES TO NEVARU! - atvērsies priekškars, skanēs applausi un Kāds smaidot teiks - Malacis, Tu to izturēji! Un tajā brīdī atgriezīsies tie, kas aizgājuši, atradīsies viss, kas pazudis, vairs nebūs parādu, nekādu nenokārtotu lietu. Viss būs tā, kā tam jābūt.
Bet nav. Tāds brīdis laikam pienāk tikai dzīves beigās. Un tad atbildēsim par saviem izdarītajiem gājieniem, pateiktajiem vārdiem, izdarītajiem un neizdarītajiem darbiem. Ne ātrāk, ne vēlāk.
Un lai kā man šorīt gribējās, lai kāds pateiktu - STOP!, tā nenotika. Neparādījās neviens, kas pateiktu, vai mans gājiens bija pareizais, vai "nošāvu garām". To uzzināšu daudz, daudz vēlāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru