pirmdiena, 2013. gada 27. maijs

Šoreiz par citu Šopaholiķi

Šorīt lēnām dzerot kafiju un kārtojot visādus sīkumus, noskatījos vēlreiz filmu "Šopaholiķes atzīšanās". Par meiteni, kurai tik ļoti patika iepirkties un pateicoties šai nodarbei viņa beigās tika gan pie darba, gan vīrieša savā dzīvē.
Jau pašā filmas sākumā tiek parādīts, no kurienes rodas šopaholiķes. Kā vienmēr - atbilde ir atrodama bērnībā. Laikā, kad bija jānoskatās, kā mammas pērk to, kas ir izdevīgi un praktiski, nevis to, kas mirgo visās varavīksnes krāsās un izskatās vislabāk. Kāds to nav izjutis, bet kādu tas aizķēris tik ļoti, ka šobrīd mierinājums tiek meklēts iepērkoties. Un daudz iepērkoties! Toties pārejā filma ir par sapņiem un sievišķīgām vājībām. Kaut gan tas viss tiek pasniegts ļoti pārspīlētā veidā, tomēr šis vieglums izraisa smaidu. Un galu galā secinājums ir viens - dari to, kas Tev no sirds patīk un brīdī, kad to visvairāk negaidīsi, pavisam nemanot sapratīsi, ka esi nonākusi īstajā vietā un laikā.
Manekeni ar mani gan vēl nerunā, bet šo sajūtu, ka veikals Tevi ievelk citā pasaulē, es ļoti labi pazīstu. Kā arī vainas apziņu pēc tam, skatoties konta izdrukā un domājot, kur gan es biju laikā, kad mana kredītkarte devusies iepirkties? Tad nu mēģināju saprast, kas mani vieno ar šīs filmas galveno varoni, un kas mūs atšķir.
Vispirms par atšķirīgo.
*) Pretēji vairumam sieviešu un īpaši iepirkties mīlošajai grupai, esmu no tiem cilvēkiem, kas tiešām izmanto visu, kas ir nopirkts. Es nemēdzu pārnest iepirkuma maisiņus mājās un noglabāt iegādāto skapī vai atstāt aizmirstībai. Man vienmēr gribas to pēc iespējas ātrāk uzvilkt, pagrozīties cilvēkos, nodemonstrēt, ka tas "dzīvajā" izskatās vēl labāk kā uz pakaramā. Un ja vēl izdodas dzirdēt komplimentus šajā sakarā, tad vispār varu vai izkust aiz laimes!
*) Es nemāku melot... Traki, ne? Jo tik bieži gribētos nu kaut sīkus sīciņus meliņus izdomāt, lai atvieglotu sev dzīvi. Bet nesanāk. Es labāk izvēlos paklusēt vai arī visbiežāk saku visu, kā ir. Meli tāpat vienmēr nāk gaismā. Agrāk vai vēlāk.
*) Kas vēl? Grūti gan izdomāt. Kā izrādās šopaholiķes vārdu esmu tiešām pelnījusi. Ak, jā - paldies, Dievam, man nav tādu parādsaistību, lai mani sāktu vajāt Dereks Smīzs.
Un tagad atviegloti nopūšos un savelku lūpas viltīgā smaidiņā :)
*) Man patīk iepirkties ne tikai savām vajadzībām. Meklēt (un arī atrast) dāvanas, palīdzēt iepirkties draudzenēm, iepirkties kāda cita vietā un tagad arī izvēlēties drēbes un aksesuārus meitiņai - tas viss sagādā papildus prieku iepērkoties.
*) Gandrīz vienmēr varu atrast labu pamatojumu tam, kāpēc pērku konkrēto preci. Protams, citiem tā varētu izklausīties pēc attaisnošanās, bet tā noteikti nav.
*) Es ticu brīnumiem un tam, ka pasaule kļūst labāka iepērkoties.
*) Jā, dažreiz man ir žēl pārdevējas. Bet arī tas nav vienkārši attaisnojums, bet gan pamatots iemesls, lai nopirktu to, ko šī pārdevēja man piedāvājusi. Jo tad ne tikai mana diena uzlabojas, bet arī šīs pārdevējas. Un tādējādi pasaule taču kļūst labāka.
*) Ironija. Es esmu šopaholiķe ar finansistes izglītību (kas, saprotams, iekļauj zināšanas par efektīvu ienākumu un izdevumu plānošanu, par ekonomēšanu u.t.t.) un atrodos savas vietas un darba meklējumos.
*) Arī Rebekai padodas atrast piemērotus salīdzinājumus, ko uzlikt uz papīra un viņas sapnis ir savus rakstus publicēt žurnālā.
*) Man pat ir tāda pati skeptiska un loģiski domājoša draudzene, uz kuras kāzām es labprāt aizietu, jo ticu, ka tās būs varen oriģinālas. Laikam jau tādai dažreiz naivai blondīnei, lai neaizlidotu pavisam pa gaisu, ir vajadzīgs skeptiskais plecs, kas atgriež atpakaļ realitātē.
Nu, jūs jau sapratāt, ka šis nav īsti tipisks filmas apskats, bet gan stāsts par pavisam parastu meiteni, kurai patīk iepirkties.

piektdiena, 2013. gada 17. maijs

Atskaites punkts

Šodien apgūlos dīvānā, uzliku plaukstu uz vēdera - tukšums... Skumīgi. Bet - dip-dip-dip - kas tad tur? Mans mazais brīnumiņš jau tipina pie manis :) Kaut kas neticams, joprojām nespēju to aptvert! :) Ne jau to, ka meitiņa jau mācās staigāt, bet gan to, ka šis ir tas pats mazais kunkulītis, kuru pirmo reizi redzēju sonogrāfijas laikā ekrānā, rādot man "Do' pieci!", kas man aktīvi spārdījās puncī un kuru tieši pirms gada devos sagaidīt uz Dzemdību namu. Lai gan vēderā šobrīd ir tukšums, tomēr manā dzīvē vairs nekad nebūs tukšuma. Tā vairs nekad nebūs tāda kā agrāk. Es nevaru pateikt: "Viss, man pietiek. Es izstājos." Tas nav nekāds hobijs vai profesija, ko varu nomainīt jebkurā brīdī. Es uz visu mūžu esmu kļuvusi par māmiņu šim burvīgajam bērniņam, manam mīļajam brīnumiņam.
Cik tas ir interesanti iekārtots, ka nekad nevar paredzēt to datumu, kad bērniņš dabīgā ceļā izdomās ierasties pie Tevis šajā pasaulē. Tu gaidi, gaidi un gaidi... Un tad pēkšņi - mammīt, es gribu lai Tu mani samīļo arī ārpus punča :) Pagājis tieši gadiņš. Protams, ka tas ir bijis pavisam citādāks, kā biju iztēlojusies vēl gaidību laikā. Ir bijuši daudz vairāk patīkamu pārsteigumu, daudz vairāk rūpju, daudz vairāk negulētu nakšu un miljons reižu vairāk mīļu smaidu un sirdi aizkustinošu brīžu. Turpmāk 18.maijs katru gadu būs vēl viens atskaites punkts ne tikai manā, bet arī manas meitiņas un visas manas ģimenes dzīvē. Tad nu skatīsimies ko atnesīs šis nakamais gads :)

sestdiena, 2013. gada 4. maijs

Curriculum Vitae

Sabiedrībā tiek popularizēts apgalvojums, ka cilvēkam jānodarbojas ar to, kas patiešām patīk. Darbam ir jābūt sirdslietai. Jāizvēlas profesija pietuvināta hobijiem. Ok. Labi. Bet es tomēr esmu apjukusi. Savs laiks ir pavadīts ofisā, pēc tam gads ir pavadīts strādājot no mājām un meklējot jaunas iespējas.
Viens gan ir skaidrs - šobrīd nemeklēju pilna laika darbu kādā birojā, lai cik tas būtu skaists vai moderns. Mans pilna laika darbs vēl kādu laiku būs Mamma un šo profesiju es mīlu no visas sirds. Tas ir reizē visgrūtākais un visskaistākais darbs pasaulē un es esmu laimīga, ka varu kādam būt mamma. 
Tomēr man patīk kaut ko rosīties papildus un labprāt apgūtu kaut ko jaunu vai arī parādītu citiem savas vēl neatklātās šķautnes. Tāpēc tapa šis raksts.

Hobiji un sirdslietas.
*)Mana ideālā nodarbošanās būtu tad, ja kāds man maksātu par iepirkšanos. Es veikalā varētu pavadīt vai visu dienu, gluži kā lielākā daļa sieviešu. Man patīk gan pats iepirkšanās process, gan vienkārši staigāšana pa veikaliem, gan jaunumu pētīšana, gan izdevīgu pirkumu medīšana. Un kas var būt vel labāks, kā sajūta pie kases ieraugot kopsummu, kas nemaz nav tik liela kā varētu padomāt no malas ieraugot pirkumu sarakstu.
*)Man patīk rakstīt. Pēdejā laikā gan samērā maz sanāk šeit ierakstīties, visas idejas palikušas vien uzskicēas uz avīžu stūriem, salvetēm un planotāja lapām. Bet tas nemaina pašu faktu, cik ļoti man patīk emocijas, domas, sapņus izlikt uz papīra tā, lai pēc tam pārlasot neviens nepamanītu trauslo robežu, kur sapņi pārtop īstenībā un patiesība mijas ar izdomājumiem.
Ikdienā man padodas darbs ar lieliem tekstiem, viegli laboju kļudas, kā arī rakstu ļoti ātri - ~450 simbolus minūtē (vidēji tie ir 65 vārdi minūtē).
*)Kritika. Mums visiem taču tik ļoti patīk kritizēt. Bet ir neliela atšķirība, starp iznīcinošu un konstruktīvu kritiku, kas vedina uz pilnību. Man jau no skolas laikiem paticis rakstīt recenzijas koncertiem, teātra izrādēm. Šobrīd orientējos kino, mūzikas un literatūras nozarēs, tāpēc šajā lauciņā spēju nevis vienkārši izteikt nepatiku vai patiku par kaut ko, bet gan arī pamatot to. 
*) Fotogrāfēšana un fotogrāfēšanās. Vēl gan neesmu iegādājusies profesionālu foto tehniku, taču man patīk un padodas iemūžināt ikdienišķas darbības un notikumus interesantās un oriģinālās fotogrāfijās. Nespēju vairs sevi iedomāties bez fotoaparāta.
*) Izšūšana. Lai gan neesmu tipiska rokdarbniece, tomēr izšūšana krustdūrienā ir mana sirds lieta. Skatoties filmas, bieži vien nespēju nosēdēt mierīgi, tad adata un diegs ir lielisks papildinājums kā apvienot patīkamo ar patīkamo. Un īpaši man patīk izšūt mīļus darbiņus maziem bērniem, tā saucamos birth sampler, kuros norādīti bērna dzimšanas dati.

Protams, es arī saprotu, ka, lai kaut ko saņemtu, man ir kaut kas jādod arī pretī.
Tātad:
*) man ir bakalaura grāds Finansēs.
*) gandrīz 7 gadu darba pieredze apdrošināšanā, administrācijā un grāmatvedībā.
*) skaitļi, tabulas, statistika ir mani ilggadēji sabiedrotie.
*) esmu aizrautīga - ja kaut ko iesāku, man patīk tajā iedziļināties par visiem 100% (ne velti apdrošināšanā nostrādāju tik ilgi, jo gribēju saprast šo nozari padziļināti).
*) no manis sanāktu labs detektīvs – man padodas uzzināt to, ko vēlos (un bieži vien arī to, ko nemaz nevēlos uzzināt) visnegaidītākajos veidos un internetā plašumos spēju neapmaldīties un uzzināt vajadzīgo.
*) man labāk sanāk izteikties rakstiski, nekā mutiski, taču man padodas mūsdienās tik nepopulāra darbība -klausīšanās! Tik daudziem esmu palīdzējusi vien ar to, ka esmu bijusi blakus, uzklausījusi un samīļojusi.
Esmu atvērta dažāda veida sadarbībai, kā arī labprāt uzklausīšu jūsu ieteikumus un atsauksmes.

Ar cieņu,
DC