Otrdiena

Un es vēl domāju, kāpēc nepazīstu kaimiņus, loģiski – jo es nekad neesmu bijusi mājās! Tagad, kad pa dienu varu iziet ārā pastaigāties ar kaķeni, nav brīnums, ka sāku iepazīt, kā tas vispār ir šeit pa īstam dzīvot. Un teikšu kā ir - nav slikti :) Interesanti, ka tagad apkārtne tāda sakoptāka, tāds kā dekoratīvs dārziņš iekārtots. Pat aizmirstas, ka tagad jau pie pretējās mājas ir asfalta ceļš - nobrauktuve no Dienvidu tilta, kas droši vien tagad kādu laiku kā tāds spoks rēgosies, kamēr darbi apturēti. Bet nu ne jau par to ir stāsts.
Šodien mēģināju apvienot veļas mazgāšanu, darba pienākumus un studijas. Nu ko - izdevās. Visu dienu rakstīju vienu darbu priekšmetā Pētnieciskā darba izstrāde. Pa vidam vēl paspēju Tirdzniecības vadībā nosūtīt pasniedzējai prezentāciju, ko vakar pabeidzu, un sarēķināt kursa biedram Kasko piedāvājumu. Kad pl.16.13 saglabāju darbu un nodomāju - "Viss... laikam", sapratu, ka man pl.16.20 jau ir autobuss, jo sarunāju pasniedzēju satikt ap pl.17. Tad nu visu sametu somā un tāda pati mājas drēbēs un zirgastē skrēju uz autobusu, labi, ka vēl saules brilles paķēru. Pa ceļam vēl atcerējos, ka aizmirsu paņemt mapīti, kurā "iesiet" savu darbu, kas vēl jāpaspēj skolā izprintēt. Centrā ieskrēju divās grāmatnīcās, nevienā nebija. Neko darīt, labi, ka vēl līdzpaņemtie materiāli bija ar melno saspraudi, tad izlīdzējos ar to. Nodevu, uzrakstīju ieskaiti, viss ok. Lasītavā piesēdos pie datora, ieeju e-pastā, skatos, tur vēstule no Tirdzniecības vadības pasniedzējas, lai es labāk šodien ierodos ap pl.17 pie viņas ar protokolu, nevis rīt, bet tad jau pulkstens bija seši, kamēr uzrakstīju iepriekšējo parādu! Tad nu nesos uz sesto stāvu (kājām, protams, jo man nepatīk lifti, ja kāds to vēl nezināja) un paspēju tieši laikā, kad studenti, kas aizstāvēja savus darbus, gāja ārā no auditorijas un pasniedzēji gatavojās pusstundu apspriesties. Tātad šodienas rezultāts - nokārtoti divi parādi :) Protams, par tādu darbu sev uzdāvināju jaunu grāmatu, kuru tulīt došos lasīt (jā, esmu sevi apzināti izlutinājusi). Huh, rīt varēšu nedaudz atpūsties, jo vismaz uz skolu nebūs jābrauc, bet darba jau vēl daudz. Nekas. ES TO VARU! :)
P.S. Vēl šodien labs darbiņs padarīts - savu kaķeni izmazgāju :D Viņa tagad tāda nogurusi no lielajiem pārdzīvojumiem sēž uz galda un smagi pūš un noteikti domā, cik grūta dzīve kaķiem, kas nekaitētu būt cilvēkam. Tāpat, kā man ienāk prātā, kas nekaitētu tā gulēt mājās, kā kaķenei. Kā tur bija ar to zāli, kas citur zaļāka?