sestdiena, 2010. gada 27. februāris

Diena, kas nekad nebeidzas...


Jā, vakar tik tiešām bija pavasaris. Pa ceļam no darba uz mājām, smaidīju par vakara plāniem tik platu smaidu, ka cilvēki atskatījās, kas tas par "balto balodi"- pilnīgi nepieklājīgi tik ļoti smaidīt krīzes laikā. Un manu smaidu neizbojāja pat tas, ka iekāpu varen dziļā peļķē ar savu balto zābaku. Es tikai skaļi iespiedzos un nopriecājos, ka man ir tik dzīvas emocijas. Pati diena jau bija ļoti jauka un neordināra, bet pēc tam vēl izdomājām ar kolēģīti ierasties mūsu kolēģa dzimšanas dienā, lai vēl vairāk sagruzītu viņa bijušo meiteni, kas šobrīd pati nezin, ko vēlas –pati sačakarēja visu un tagad čīkst. Pa ceļam viens konkrēts numurs zvanīja 3 reizes, pēdējā sarunājot tikties kaut kur ap pusnakti. Forši pārbraukt mājās, atstāt pirkumus, savākties, pateikt: „Čau!” un doties atkal prom. Tik sen nebiju nekur devusies īstos nakts piedzīvojumos. Un lai gan šī bija vienkārši mājas ballīte, man tas jau ir daudz – nesēdēt mājās, iepazīt jaunus cilvēkus, kārtējās pārmaiņas. Ieradāmies perfekti laikā, lai nomainītu viņa draudzeni pret divām lieliskām meitenēm. Jaunas sejas, smaidi, maizītes, mīļā kolēģīte, fotografēšanās, bet tam visam pa vidu strauji pukstoša sirds, kas gaidīja zvanu. Un lai gan satikšanās iemesls pavisam nevainīgs, tāda sajūtu gamma, kam pašu odziņu piedeva tumsa un ādas salona smarža. Tik smagu sirdi izkāpu no mašīnas... Un kad iedomājos, ka drīz būs jau gads, kopš sapratu, ka laikam tomēr neesmu īstajā vietā un pārvērtēju savas dzīves vērtības un prioritātes... Gulēt nevarēju. Tik žēl bija, ka Diena, kas nekad nebeidzas, tomēr beidzās... Un šodien sirds smeldza tā, ka tikai pavisam nejauši brīdī, kad bezjēdzīgi slēgāju radio stacijas, atradu, kas man vajadzīgs. Klavieres... Un tieši klavieres, nevis ģitāra. Cik labi, ka ir vismaz DC++. Top dziesma, par kuru iepriekš nezināju, manā šodienas listē h2o – When I close my eyes. Klausījos arī Mediņa Dainu nr.6, A piano tribute to Depeche Mode u.c. Un pēc kārtīgas saldas tējas (es parasti nelietoju cukuru), izdevās arī atplīst uz kādu ilgāku laiku un atgūt savu līdzsvaru. Vismaz nedaudz ;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru