Confession...

Jā, laikam jau man jāsāk ar to, ka es pati pieņemu savu atkarību – „Labdien, mani sauc Emīlija, es esmu šopaholiķe.” Brīžos, kad esmu emocionāli nestabila, es staigāju pa veikalu. Citreiz pietiek ar to, ka ar acīm apskatu lieliski saģērbtus manekenus un ar roku novelku gar kādu īpaši patīkamu audumu, uzsmaidot pārdevējai, kura lielām acīm skatās uz mani. Taču citreiz attopos tikai tad, kad esmu iznākusi no veikala un stāvu pieturā ar iepirkumu maisiem un drudžaini domāju, kā es sagaidīšu algas dienu. Tās parasti ir pavisam nepatīkamas dienas, kad es nosodu sevi par savu vājumu, nespēju (lasīt-nevēlēšanos) kaut ko mainīt u.tml. Kad dzīvē kaut kas nav kārtībā, tad es iepērkos. Laikam jau tas viss nāk no bērnības – kad ar vienu džemperi staigāju 5 gadus, noskatoties uz citu meiteņu jaunajām drēbēm. Kad ar vieniem zābakiem staigāju 3 gadus (bet tad vismaz tas bija iespējams! Tagad, lai kādā veikalā pirktu zābakus, tie knapi izvelk vienu sezonu) un sapņaini skatījos Kerijas kārtējo iepirkšanos TV seriāla laikā. Ikvienai sievietei taču gribas izskatīties skaistai? Un ja iekšēji tā nejūties, tad to sajūtu var mainīt vismaz kaut kas jauns – kaut niecīgākais aksesuārs, bet diena būs izdevusies. Un tās aizraujošās sajūtas, kad ieej veikalā, pasveicini pārdevēju, dodies uz kabīnēm, spoguļojies tik ilgi, kamēr pārdevēja nāk jautāt, vai viss ir kārtībā, izvēlies to īsto un laimīgo upuri, ko šoreiz nesīsi mājās, tas prieks par to, ka pārdevēja smaida, parunājas ar tevi un tad tu ar lepnumu iznes savu maisu/maisus no veikala. Un pēc tam to visu aiznes mājās, iekārto, uzlaiko. Un vēl aizraujošās sajūtas, kad pirmo reizi uzvelc savus jaunumus un izved pasaulē – komplimenti par to, cik lielisks pirkums. Es neesmu no tām, kas sapērk visu ko tikai pirkšanas pēc un tur mājās pat neizsaiņotu. Tas viss tiek lietots un parasti tie ir arī superizdevīgie pirkumi, kurus vienkārši „nevar nepirkt”. Bet nu – kamēr manā īpašumā nav brīnumkarte ar neizsmeļamu limitu, būs jāiet pie draudzenes kursos „Kā izdzīvot tad, kad naudas nav vispār?”