Niķītis

Bļāviens, kā pietrūkst! Rakstu šeit, lai noturētos un nenosūtītu miljons sms. Nu ZB jau, ka jātēlo tāda vēsā... Tā aukstā ūdens jau kļūst par daudz un palieku nikna. Gribas kā mazai meitenei piecirst ar kāju pie zemes un niķīgā balsī pateikt:
"TŪLĪT! Gribu tagad un tūlīt!"

Mjā, pacietības mācīšanās ir viena sarežģīta padarīšana...

Un vispār - šodien to vien gribas kā čīkstēt... Ielīst kādam klēpī, pasūdzēties par lielo, ļauno un negodīgo pasauli, ļaut, lai paglauda galviņu un pasaka, ka viss būs labi...
Arī stipriem cilvēkiem taču ir ļauts kādreiz salūst, vai ne?