Tā mācījusies laikam esmu tikai dažas reizes dzīvē. Kad gatavojos augstskolas iestājeksāmenam, kad vēl šī gada janvārī mācījos kvalifikācijas eksāmenam (tā pārbijusies laikam biju pirmo reizi) un šonedēļ. Pat hokeja pārbaudes spēli skatījos bez skaņas un ieslēdzu skaņu tikai tad, kad interesantus momentus pamanīju, lai dzirdētu, ko komentētāji saka.
Beidzot, beidzot, beidzot... Pabeidzu prakses pārskatu. Nu it kā. Tā ar galiem... Ir tikai 22 lpp. un no debitoru nodaļas, kurai vien vajadzētu sastādīt pusi no darba (15.lpp.) ir tikai 5 lpp., bet neko darīt... Rīt braucu uz darbu drukāt, pēc tam iesiet, pēc tam izņemt protokolu, pēc tam nodot, varbūt pat izdosies izlūgties, lai man ļauj nākamnedēļ aizstāvēt. Pēc noteikumiem gan būtu jābūt 7 dienām, lai recenzents var izlabot... Tad jau redzēs...
Atcerējos vēl vienu lielisku motivāciju – varēšu daudzus vakarus pavadīt revidējot skapjus – jau šodien meklējot konkrēto mācību materiālu, atradu kaudzīti ar papīriem, ko var izmest. Tik ļoti gribas visu sakārtot, izlidināt lieko, ieviest ko jaunu. Tāda pārkārtošana un sakārtošana palīdz arī sevi sakārtot.
Viss... Eju gulēt. Rīt agri jāceļas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru