pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs

Pirmdienas rīta saruna

Zem savas jaunās cepures paslēpusies, šķelmīgu smaidu un mūziku austiņās, baltajai kleitiņai šūpojoties, soļoju cauri Origo.

Viņš: Jūs uz Jūrmalu?
Es: Kā lūdzu? Pirmdienas rītā?
Viņš: Nu tad varbūt vēlāk dosieties uz jūru?
Es: Nebūtu jau slikti, bet diemžēl dodos uz darbu, šodien jāstrādā.
Viņš: Kā? Kāpēc tādai sievietei, kā Jums, ir jāstrādā?

Vai ne? Es arī sev šo jautājumu uzdodu katru dienu. Kāpēc man ir jābūt tai, kas iet uz darbu, cīnās ar rēķiniem, bankām, kredītiem, laika trūkumu? Mana vieta ir mājās pie bērniem, skaistumkopšanas salonos, laiku man vajadzētu pavadīt rūpējoties par vīru un saviem hobijiem...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru