piektdiena, 2010. gada 4. jūnijs

Pilsētas meitene

Pīp... Pīp... Pīp... 35,25 :) Kāds prieks dzirdēt tādu summu veikalā. Vēl jo lielāks tāpēc, ka iepirkušies esam tik izdevīgi, rati piekrauti līdz malām un tālāk braucām grabēdami. Laikam man garastāvokli uzlabo pat tas, ka palīdzu kādam iepirkties. Un jo lielāka kopējā summa, jo labāk. Pati gan esmu nodzīvojusies tik tālu, ka man pirmo reizi ir atslēgti izejošie zvani. Es varētu piestrādāt kādā veikalā par iepirkšanās konsultanti :D Domāju, tas daudziem ietaupītu laiku un nervus. Pasakiet tikai man, kas vajadzīgs - lētākais, dārgākais, labākais, oriģinālākais - un es piemeklēšu vajadzīgo :) Zinot to, cik ļoti vīriešiem nepatīk iepirkties, viņi mierīgi varētu man iedot savu iepirkumu sarakstu un sagaidīt mani pie kases :D
...
Un pie mammas tajā miera ostā ir tik forši :) Tāda maza, smaržīga un ziedoša paradīze zemes virsū. Mīļuma pilna. Mirklis tajā supersmaržīgajā darbistabā dod man spēku ilgākam laikam.
...
Bet joprojām tās nedaudz satraucošās un priekpilnās sajūtas ir manī, brīžos, kad atgriežos Rīgā. Pat ja prom esmu bijusi vienu vienīgu vakaru. Kā joprojām iemīlējusies.
...
Mana mīļā Rīga ir atkal piedzīvojusi pārmaiņas. Biju tik ļoti iegrimusi savos sirdsdēstos, ka nepamanīju - Reval Hotel Latvija tagad ir kļuvusi par Radisson BLUE. Kādam šajos laikos biznesā veicas, kādam nē. Jā, viss mainās. Un es tam līdzi :)
...
Kas var būt vēl skaistāks, kā saulainā rītā, skanot labai mūzikai austiņās, smaidot iet pa Brīvības ielu uz darbu, kurš pašai patīk. Ieelpoju dziļi, dziļi un smaidot dejoju tālāk. Protams, ka uz mani skatās, kā uz kaut kādu slimo, bet tas jau mani vairs neuztrauc. Šķelmīgi iekožos lūpā un piemiedzu pretīmnākošajam ar aci. Viņš gan to diez vai pamanīja, jo vēl pagaidām vārīgās acis slēpju zem saules brillēm. Un man rokā, protams, ir kafijas krūzīte. Esmu pilsētas meitene. Pilnīgi noteikti.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana