Kopējot rakstu no sava bloga, brīdī, kad nospiedu paste, pamanīju, ka nosaukums ir Shopaholic-notes. Pāršķirstīju savu blogu... Jā, kaut kur sen atpakaļ tiešām šeit bija Šopaholiķes piezīmes. Rakstīju savu iepirkšanās tūru rezultātu aprakstus, mani ieraksti bija haotiski, kas beidzās ar "jaunu kastīšu iegādi". Tagad tās vairāk izskatās pēc Mūzikas un kino atkarīgās piezīmes. Vēl pēc laika, cerams, varēšu rakstīt Dejotājas piezīmes.
Bet es priecājos, ka savu blogu sāku rakstīt tieši šogad. Un lai gan te nav daudz nopietnu un vērā ņemamu ierakstu, tās nelielās piezīmes, kas šeit fiksētas, lieliski parāda, cik nozīmīgs man ir šis gads. Un cik skaļi kliedzu gada sākumā, dalot visus baltajos un melnajos, tik ļoti tagad esmu pieklususi un no cilvēku un attiecību kritizēšanas pievērsusies filmām un mūzikai. Tā tomēr ir nesāpīgāk. Jo cilvēku nekad patiesi nesapratīsi. Arī dziesmu tekstus katrs uztver pavisam citādāk (piemēram, iedod tik kādam izlasīt Hurts dziesmai Wonderful life vārdus, vienādas versijas nav nācies dzirdēt), taču tas tikai atspoguļo mūs pašus - kā izprotam dziesmu, kāds noskaņojums, kādas iekšējas pārdomas raisās. Bet, kritizējot cilvēkus, ir pavisam viegli sabojāt attiecības. Un galu galā arī attiecības ar sevi, jo kā jau to esmu minējusi - atliek tikai pateikt ES NEKAD... un tas notiks. Un Tev nāksies samierināties, ka rīkojies tāpat kā tie, kurus kritizēji un nesaprati.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru